13. gadsimtā Latvijas teritoriju iekaro vācu krustnešu karaspēks. 1207. gadā vācu krustneši pakļauj Gaujas iedzīvotājus. Veccēsu pilskalns nonāk Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā. No šī pilskalna turpinās krustnešu iekarojumi. Krustneši nolemj celt lielāku un drošāku patvērumu.

Cēsu pils celtniecība sākas 1209. gadā. No trim pusēm pili aizsargā stāvas kraujas. Pili ieņemt ir grūti. Apkārt pilij ir mūris. Tā ārsienu biezums sasniedz 3,15 m. Pils torņa sienu biezums sasniedz 4,7 m. 1214. gadā Cēsu pils ir gatava. Pilī dzīvo Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki. Pils tuvumā izveidojas pilsēta.

1481. gadā Cēsu pils ir Livonijas ordeņa mestra dzīvesvieta. Tur glabājās zelta, sudraba un citu bagātību krājumi. Cēsu pilī atrodas Livonijas arhīvs. Pils ir arī tirdzniecības centrs. Tirgotāji un zemnieki preces ved uz Cēsu pili.

No 1558. gada līdz 1583. gadam ilgst Livonijas karš. 1559. gadā Krievijas cars Ivans IV (tautā saukts par Ivanu Bargo) uzbrūk Cēsīm. Pilsētu izposta, bet pili nevarēja ieņemt. 1577. gadā krievu karaspēks atkal uzbrūk Cēsu pilij. Pils iemītnieki aizstāvas un nepadodas ienaidniekam. 300 pils iemītnieku uzspridzina pils rietumu korpusu. Sprādziens nogalina visus cilvēkus. 1578. gadā sākas jauns krievu karaspēka uzbrukums Cēsu pilij. Pili aplenc 18 000 krievu un tatāru karavīru. Šajā kaujā Cēsu pils aizstāvji gūst uzvaru.

Pēc Livonijas kara pils rietumu korpusu vairs neatjauno. Pils dienvidu korpusu sagrāva 1604. gadā. Pili izlaupīja zviedru un krievu karavīri. 1777. gadā pili nopirka vācu muižnieka Karla Eberharda fon Zīvera dzimta. 1778. gadā sāk celt Cēsu jauno pili. Abas pilis Zīveru dzimtai pieder līdz 1917. gadam.