1928. gadā Preiļi ieguva pilsētas tiesības. Preiļos dzīvoja latvieši, baltkrievi, poļi, krievi. 51% Preiļu iedzīvotāju bija ebreji. Pilsētnieki sazinājās vairākās valodās: latviešu, poļu, jidišā.

Ebreji pārzināja daudzas dzīves jomas. Viņiem piederēja sīktirgotavas. Tajās pārdeva pārtiku un citas pašu ražotas preces. Ebreji bija kurpnieki, kalēji, stiklinieki, ormaņi, šuvēji, cepurnieki, pulksteņmeistari, eļļas spiedēji un zeķu ražotāji. Dzīves skaistākos brīžus Preiļos varēja iemūžināt trīs fotodarbnīcās. Arī tās piederēja ebreju fotogrāfiem.

Vēl ebreji strādāja par skārdniekiem, krāsotājiem, galdniekiem, lopu uzpircējiem. Aptieka, ārstu prakse un veterinārā prakse piederēja ebreju tautības ārstiem. Ebreji aktīvi iesaistījās Preiļu pašvaldības darbā un nodibināja divas partijas.

Līdz 1941. gadam Preiļos darbojās sešgadīgā krievu un ebreju pamatskola. Tajā mācījās bērni no Preiļiem un tuvākās apkārtnes. Skolas beidzēji iestājās ģimnāzijās Dvinskā (mūsdienās – Daugavpilī) un Rīgā, veiksmīgi turpināja studijas augstskolās.

Preiļos darbojās četras sinagogas. Sinagoga ir ebreju dievnams. Tur draudze pulcējas ikdienas lūgšanās un svētkos.

1941. gada jūlijā Preiļos ienāca fašistiskās Vācijas karaspēks. Sākās ebreju tautas iznīcināšana jeb holokausts. No 1941. gada 27. jūlija līdz 9. augustam vācu karaspēks pilsētā iznīcināja aptuveni 80% ebreju.

2015. gada 9. augustā Preiļos atklāja pieminekli. Tas veltīts ebreju tautības iedzīvotājiem, kurus iznīcināja 1941. gadā.