19. gadsimta sākumā Latvijas teritorija ir Krievijas impērijas sastāvā. Krievijas imperators Aleksandrs I pavēl Dinaburgā (mūsdienu Daugavpilī ) uzcelt cietoksni, lai stiprinātu impērijas rietumu robežas drošību.

Dinaburgas cietokšņa būvniecība sākas 1810. gadā. Celtniecības darbi rit divās maiņās, jo Krievijas impērijas robežai strauji tuvojas Francijas imperatora Napoleona Bonaparta karaspēks.

1812. gada jūlija sākumā franču karaspēks maršala Udino vadībā tuvojas Dinaburgas cietoksnim. Cietokšņa aizstāvji atvaira ienaidnieka uzbrukumu un neļauj franču armijai pāriet Daugavu. Maršala Udino karaspēks Dinaburgu atstāj.

Jūlija vidū Dinaburgas cietoksni ieņem Francijas maršala Makdonalda komandētais karaspēks. Maršals pavēl cietoksni nojaukt. Taču karaspēks nepaspēj cietoksni nojaukt. Krievijas impērijas armija atbrīvo Dinaburgu.

Pēc Napoleona kara cietokšņa būvniecība turpinās. 1878. gadā cietoksnis ir gatavs.

Mūsdienās Dinaburgas cietoksnis (Daugavpils cietoksnis) ir arhitektūras piemineklis. Tas ir vienīgais bastiona tipa cietoksnis Austrumeiropā, kas ir tik labi saglabājies.