1914. gada 1. augustā sākās Pirmais pasaules karš. 1915. gada pavasarī Vācijas karaspēks iebruka Kurzemē. Krievijas armija atkāpās. Kurzemes un Zemgales iedzīvotāji devās bēgļu gaitās.

Augusta beigās Vācijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zemgali. Vācu karaspēks nonāca līdz Daugavai un tuvojās Rīgai. No Olaines līdz Babītes ezeram izveidojās 30 km gara frontes līnija. Tā šķērsoja purvainu apvidu – Tīreļa purvu.

Tīreļa purvā Vācijas un Krievijas karaspēks nostiprinājās ierakumos. Ierakumus veidoja no dēļiem, baļķiem un zemes uzbērumiem. Ierakumos bija nocietinātas būdas jeb blindāžas. Tajās karavīri varēja sasildīties un atpūsties.

Krievijas karaspēkā bija arī latviešu strēlnieku bataljoni. Strēlnieki neuzticējās Krievijas karaspēkam un gribēja atbrīvot Latvijas teritoriju no vāciešiem.

1916. gada 23. decembra nakts. Strēlnieki baltos tērpos virzās uz vācu ierakumu pusi. Sniegputenī viņi ir neredzami. Viņu uzdevums ir pārgriezt vācu dzeloņstiepļu aizsprostus un atbrīvot ceļu galvenajām uzbrukuma vienībām. Rītausmā negaidīti sākas kauja. Kauja ilgst divas diennaktis. Strēlnieki ieņem vācu ierakumus. Vācu armija atkāpjas un 1000 vācu karavīru saņem gūstā.

1916. gada 23.–25. decembra kaujas sauc par Ziemassvētku kaujām. Latviešu strēlnieki cīnījās varonīgi. Viņi pierādīja savu spēku un dzimtenes mīlestību.

Pirmais pasaules karš turpinājās līdz 1918. gadam.