Ģerbonis

Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis ir apstiprināts 1921. gadā, un to atjaunoja 1993. gadā.

Likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" sniegts ģerboņa apraksts. Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. — zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. — sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji — labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli — balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

Ģerboņi ir arī Latvijas novadiem un pilsētām. Visbiežāk tajos izmanto konkrētajai vietai raksturīgo – kādu dzīvnieku, priekšmetu, dabas parādību u.c.

Uz priekšu