Jāņi jeb Līgo svētki ir latviešu gadskārtu svētki, kas saistīti ar vasaras saulgriežiem, dienu, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Lai gan īsākā nakts parasti ir 21. vai 22. jūnijā, Jāņus svin un oficiāli atzīmē ar brīvdienām 23. un 24. jūnijā.

Jāņi dabā ir ziedēšanas laiks: zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas. Tāpēc 23. jūniju, dienu pirms Jāņiem, sauc arī par Zāļu dienu.  Līgo vakars ir 23. jūnijā, bet Jāņu diena ir 24. jūnijā. Tradicionāli Jāņu gaidīšanas laikā pabeidz lauku darbus, izravē dārzus, sakārto māju un tās apkārtni. Tāpat gatavo īpašos Jāņu ēdienus un dzērienus – pīrāgus, sieru, alu. Jāņu dienas priekšvakarā – Līgo vakarā – ar meijām, puķēm, ozola zariem, vītnēm un vainagiem pušķo māju un apkārtni.

23. jūnija vakarā – Zāļu vakarā jeb Līgo vakarā – dedzina ugunskurus, dzied dziesmas. Jāņu dziesmām ir piedziedājums ‘līgo’ no vārda ‘līgot’. Tādēļ gan šo vakaru, gan svētkus sauc arī par Līgo svētkiem.