Sign in to confirm you’re not a bot
This helps protect our community. Learn more

Es apsedzu sav' galdiņu (karaoke versija)

American Latvian Association
1.69K subscribers
<__slot-el>
<__slot-el>
839 views 10 months ago
Es apsedzu sav’ galdiņu Ar balto paladziņ`. Apsedz, Dieviņ, manu sētu, Ar sudraba mētelīti. Galdiņam(i) četri stūri, Visi četri vajadzīgi: Uz pirmā saule lēca, Uz otrā(i) norietēja’, Uz trešā(i) Laima sēda, Uz ceturtā – mīļā Māra. Šī ir viena no dziesmām, kurā minētas latviskajā dzīvesziņā svarīgas dievības - pats Dieviņš, Saule, Laima un Māra. Katra no minētajām dievībām svarīga latvieša pasaules uzskatā. Dievs pārvalda debesis, pārstāv cilvēka duālās dabas garīgo izpausmi. Saule bieži dainās minēta kā māmiņa, jo bez tās labestības – siltuma un gaismas nebūtu iespējama dzīvības rašanās un attīstība. Laimes māte jeb Laima ir mūž …...more
...more
Es apsedzu sav' galdiņu (karaoke versija)
8Likes
839Views
May 82024
Es apsedzu sav’ galdiņu Ar balto paladziņ`. Apsedz, Dieviņ, manu sētu, Ar sudraba mētelīti. Galdiņam(i) četri stūri, Visi četri vajadzīgi: Uz pirmā saule lēca, Uz otrā(i) norietēja’, Uz trešā(i) Laima sēda, Uz ceturtā – mīļā Māra. Šī ir viena no dziesmām, kurā minētas latviskajā dzīvesziņā svarīgas dievības - pats Dieviņš, Saule, Laima un Māra. Katra no minētajām dievībām svarīga latvieša pasaules uzskatā. Dievs pārvalda debesis, pārstāv cilvēka duālās dabas garīgo izpausmi. Saule bieži dainās minēta kā māmiņa, jo bez tās labestības – siltuma un gaismas nebūtu iespējama dzīvības rašanās un attīstība. Laimes māte jeb Laima ir mūža licēja, laimes lēmēja, likteņa noteicēja. Tāpat kā Laimes māte latviešu folklorā bieži tiek minētas citas sieviešu dzimtes dievības – dažādas mātes, piemēram, Jūras māte, Vēja māte Zemes māte un citas. Katra no tām atbildīga par atšķirīgu dabas parādību, norisi un aizstāvību. Māras funkcijas dažkārt pārklājas ar Zemes mātes darbības jomu, jo abas saistītas ar zemi. Māra nodrošina zemes un mājlopu auglību, bez viņas aizgādnības nevar būt labas ražas un padevušos lopu, visbiežāk – govju, kas ir viens no svarīgākajiem mājdzīvniekiem, ar kuru latvietim nodrošināta iztika, proti, govs piens un dažādi tā produkti ir ļoti nopietna latviskās ēdienkartes sastāvdaļa. Tomēr ir skaidrs, ka dziesma ir izteikti sakrāla rakstura: tajā minēta baltā krāsa, kas apzīmē garīgumu, svētu vai svētku notikumu; tiek izmantots pāra skaitlis ‘četri’ kā norāde uz kāda posma noslēgšanos, tātad, pabeigtību, brīdi, kad iespējams svinēt, jo ir pagājis kāds darbu vai laika posms; pretējās sfēras pārstāvošo dievību piesaukšana liecina par garīgās (debesu) un ikdienišķās (zemes) jomas sadarbību. Dainās bieži izmantotais paralēlisms šajā dziesmā izmantots kā buramvārdi, proti, ar kādu it kā ikdienišķu darbību, šeit konkrēti – galda klāšanu, tiek nodrošināta cilvēka dzīves sasaiste ar pārdabiskajiem spēkiem kādā īpašā brīdī, kad svin svētkus vai izlūdzas svētību. Tiek izteikts lūgums Dievam atdarināt galda klāšanu – aicinot svētīt sētu, proti, - ģimeni, dzimtu, mājas, saimniecību. Klājot galdu, padarot to sakrālu – ārpus ikdienišķā – vide tiek sakārtota un padarīta par tādu, kurā iespējams svinēt svētkus un aicināt pārdabiskas būtnes ar savu klātbūtni svētīt, pasargāt un aizstāvēt. Projekta Lasi, dziedi, mācies! mērķis ir nodrošināt kvalitatīva izpildījuma latviešu tautasdziesmu, ko patīkami klausīties, dziedāt līdzi un apgūt, lai bagātinātu savu tautasdziesmu pūru, vienlaikus mācoties lasīt un runāt latviski. Animācijas nolūks ir atspoguļot dziesmā dzirdamo un palīdzēt izprast notikumu norisi.
  • * *
Latviešu tautasdziesmu aranžējusi un izpilda tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”. Animatore, mākslinieciskās ieceres autore un režisore TJN “Annas 2” animācijas studijas skolotāja Ilze Ruska. Projektu īstenojusi biedrība “Raita valoda” ar Latviešu fonda atbalstu sadarbībā ar Amerikas latviešu apvienību. Animācija un režija studijā “DEBESSmANNA”. Projekta vadītāja – Dace Mažeika. ©Raita valoda